Press release

Timor-Leste: Koaligazaun NGO kona-ba Konvensaun Hasoru Tortura (KHT) submete relatóriu mahon konjuntu durante sesaun 62 Komité Hasoru Tortura Nasoens Unidas

Geneva, Suisa ho Dili, Timor-Leste, iha Loron 21 fulan-Novembru 2017

Entre loron 21 ho 23 fulan-Novembru 2017, Koaligazaun NGO Timor-Leste kona-ba Konvensaun Hasoru Tortura no Tratamentu Aat (CAT) halo submete ninia relatóriu durante sesaun 62 husi Komité Hasoru Tortura husi Komisáriu Altu Nasoens Unidas ba Direitus Umanus iha Geneva, Suisa.

Koordena husi AJAR no finansía husi Unidade Assesoria Direitus Umanus Nasoens Unidas (UADU) nian no mós Fundasaun Ázia (TAF), relatóriu mahon ida ne’e sai inisiativa koletívu husi organizasaun sanulu-resin-lima (15). Iha tersa, loron 21 fulan-Novembru tinan 2017, relatóriu ida ne’e sai baze ba diálogu privadu entre reprezentante sira husi Koaligazaun kona-ba CAT ho Komité Hasoru Tortura.

Koaligazaun subliña problema balun hanesan definisaun restrita tortura nian iha Kódigu Penál nia laran, fatin iha kastigu ne’ebé mak falta, fatin detensaun ketak ba joven sira ne’ebé mak falta, uzu forsa exesivu husi forsa seguransa sira, no mós violénsia luitán kontra feto. Koaligazaun mós haktuir uzu penalidade fíziku ka kastigu korporal iha eskola no mós tratamentu aat ba refujiadu, ema defisiente ho ema LGBT.

Sr. José Luís de Oliveira, Direitór AJAR Timor-Leste hato’o nia hanoin kona-ba submisaun relatóriu mahon nian:

“Ami (Koaligazaun NGO kona-ba CAT) haree ba oportunidade ida ne’e nu’udar xave atu fó hanoin ba governu Timor Leste kona-ba nia obrigasaun hanesan partidu-estadual ba CAT. Diálogu favorável entre Komité Hasoru Tortura ho reprezentante sira husi governu Timor Leste bele kontribui ba mudansa no progresu ba prosesu atu hodi implementa prinsípiu CAT iha Timor-Leste. Ami hein katak membru sira husi komité bele dudu governu Timor-Leste atu dezenvolve mekanizmu lejizlativu, administrativu no judisiáriu ne’ebé mak ami rekomenda iha ami nia relatóriu mahon nia laran atu asegura katak tratamentu aat bele halakon no mós direitu vítima tortura – husi agora no mós husi pasadu – bele fó fali.”

Koaligazaun NGO kona-ba CAT subliña liu-liu kona ba lejizlasaun, administrasaun no mekanizmu judisiáriu apropriadu ne’ebé mak falta atu responde ba problema hanesan violasaun kontra direitus umanus husi tempu pasadu, inklui mós tortura masal no mós importánsia reabilitasaun nian ba vítima ho esperiénsia tortura husi tempu pasadu. Tuir rekomendasaun husi Komisaun Lia-loos no Rekonsiliasaun (CAVR) no Komisaun Lia-loos no Amizade (CVA) governu RDTL ho governu RI presiza:

  1. Dezenvolve programa konjuntu atu fó reparasaun ba vítima violasaun ne’ebé mak akontese iha tempu pasadu hamutuk ho sosiedade sivíl no Centro Nasionál Chega!
  2. Fó prioridade ba reabilitasaun vítima hetan tortura ho violasaun seksuál durante konflitu pasadu, laos ba veteranus ho eis-kombatente de’it
  3. Harii komisaun ka inisiativa konjuntu atu buka ema lakon, inklui mós labarik lakon
  4. Serivisu hamutuk ho sosiedade sivíl atu asegura katak sei halo tuir prinsípiu direitus umanus iha CAT no sei implementa di-diak no mós evita violasaun ne’ebé mak hanesan sei akontese fali iha futuru.

Asisna husi: Asia Justice and Rights (AJAR), Asosiasaun Hukum Dan Keadilan (HAK), Asosiasaun Chega ba Ita (ACbit), Asosiasaun Halibur Defisiénsia Matan Timor-Leste (AHDMTL), Asosiasaun Defisiénsia Timor-Leste (ADTL), Asisténsia Legál Feto no Labarik (ALFeLa), Alliance for an International Tribunal (ANTI), Belun, Coalition for Diversity and Action (CODIVA), FOKUPERS, Fundasaun Mahein, Psychosocial Recovery and Development in East Timor(PRADET), Ra’es Hadomi Timor Oan (RHTO), Rede Defensór Direitus Umanus (RDDU), Judicial System Monitoring Programme (JSMP)